[:en]Homebirth[:lv]Mājdzemdības[:]

[:en]It has been a long time ago when I wrote my last post. Reason – our family is bigger now. I want to share my birth experience, coz maybe someone of you is thinking about homebirth. My first baby was born in Stradiņu Hospital, because this place is near my home and there were working my doctor. In general, I can’t say anything bad about this experience. There were some things, that didn’t satisfy me, but this time will not write about them. Then I told my doctor what I want and what not. Also, my husband knew my wishes. I wanted natural birth. Before birth I read book “Radības un gaidības ar prieku” and I knew what I want. That time I was thinking about homebirth but couldn’t decided yes or no. Everything was good, therefore I start to think about homebirth again. Of course I had millions thought in my mind, fear etc. Occasionally I saw some information about it and understand, that I need to talk with doctor and decide later.

I decided to talk with good doctor Astrida Millere. After meeting I had more clarity about homebirth and confidence about myself and my strength. I only needed to decide yes or no. When there was one month left, I signed a contract with doctor. I was very happy about my decision, I had only to wait, when baby will be ready meet this world. Of course, you should get support from your man. I am very happy that my husband supported me.

When big day came, I was very happy, that I don’t need to go anywhere and I am in my place where I know everything. I didn’t need to pack my bag or think if I have everything with me. Its starts in early early morning so I start to prepare and informed my doctor only in morning. We had breakfast together, and my bigger baby went to spend time with grandmother. Sun was shining and it was warm outside. When my doctor arrived, everything was good and was moving to delivery. I had amazing chance to have two midwifes. Other midwife came to get first experience in homebirth. I had a shower to relax, and after that process start to move faster. I already knew want I want to do to get the best delivery as I can. I didn’t want waterbirth. Process wasn’t pressed, it was calm. Doctors supported and encouraged me. And soon baby was born. Full happiness. I had peace and lovely people around me. I was very happy about my midwife choice and decision to have delivery at home. My midwife was very professional, calm and confident. One of the reason why I choose her was big experience that she has. And second – it was important to choose doctor that I and my husband liked. Both midwifes were looking after me and were near me if I need it. They gave me advice and supported me. They were looking after me as mum looks after their child. I am very grateful to have this amazing experience. My first delivery in hospital was ok, but if I will have more children, I will choose homebirth for sure. After this adventure I understood that its very important to believe yourself, to be confident, don’t listen what other think and believe intuition.

I wish you be confident, strong in your decisions and don’t matter what you will decide, everything will succeed! 🙂

 [:lv]Ir pagājis krietns laiciņš kopš mana pēdējā raksta, jo esam kļuvuši par vienu vairāk. Šoreiz vēlos pastāstīt par savu dzemdību pieredzi, jo varbūt kāda apsver domu par mājdzemdībām. Pirmās dzemdības man bija Stradiņu slimnīcā, jo tas bija netālu no mājām un tajā strādāja mana dakterīte. Kopumā par šo pieredzi es neko sliktu nevaru pateikt. Bija arī lietas, kas mani neapmierināja, bet šoreiz ne par tām. Toreiz ar savu foršo dakteri visu biju izrunājusi ko gribētu un ko ne. Arī vīrs zināja manas vēlmes, un es viņu piekodināju, ka nekādā gadījumā, lai neļauj man pārdomāt un prāta aptumsumā prasīt šprici. Es vēlējos pēc iespējas dabīgākas dzemdības. Pirms dzemdībām biju izlasījusi grāmatu “Gaidības un radības ar prieku” un zināju ko vēlos. Jau toreiz man bija prātā doma par mājdzemdībām, bet kaut kā līdz galam nevarēju izlemt. Viss notika ļoti labi un tā kā tam jānotiek, tāpēc gaidot otro bērniņu atkal iedomājos par dzemdībām mājās. Protams atkal galvā miljons domu par un pret, bailes utt. Ik pa laikam pie manis nāca informācija par šo tēmu un sapratu, ka vismaz aprunāties man jāaiziet, lai pēc tam nav sev jāpārmet, ka neesmu mēģinājusi.
Izlēmu, ka jāaprunājas ar vecmāti Astrīdu Milleri. Pēc tikšanās bija vairāk skaidrības par to visu un pārliecības par sevi un saviem spēkiem. Bija tikai jāizlemj jā vai nē. Kad palika mēnesis līdz noliktajam datumam, noslēdzu līgumu par mājdzemdībām. Un jutos ļoti priecīga, atlika tikai gaidīt, kad mazais izlems nākt pasaulē. Protams, jābūt lielam atbalstam no sava vīrieša, lai viss izdotos. Es ļoti priecājos, ka mans vīrs mani atbalstīja un bija par.
Kad pienāca ilgi gaidītā diena, es biju priecīga, ka man nav nekur jādodas un es atrodos sev zināmā vidē. Nav jākrāmē somas un jādomā vai ir paņemts viss, kas ir vajadzīgs. Tā kā mazulis par sevi sāka dot ziņu ļoti agri no rīta, tad es lēnā garā sāku tam gatavoties un vecmāti informēju tikai no rīta. No rīta paēdām visi brokastis, un pēc tam lielākais bērns aizgāja pavadīt laiku ar vecmammu. Ārā bija skaists saulains laiks. Kad vecmāte atbrauca, viss jau virzījās uz dzemdību pusi. Man bija tā vienreizējā iespēja būt divu vecmāšu klātbūtnē. Otra vecmāte Anda bija līdzi pieredzes iegūšanai mājdzemdībās. Lai atvieglotu sāpes, nolēmu ieiet siltā dušā un vannā, kas arī paātrināja procesu. Tad arī sapratu, kāds būtu labākais veids, lai satiktos ar mazo brīnumiņu. Vanna vairs nebija man aktuāla un teicu, lai tik nes to ķebli. Viss process bija nepiespiests, mierīgs. Vecmātes mani atbalstīja un iedrošināja. Un drīz vien bērniņš bija klāt. Tās kopējās sajūtas pat vārdiem nevar aprakstīt. Laime pilnīga. Un vēl sava vide, miers, blakus tikai sev mīļi cilvēki un vecmātes. Es ļoti priecājos par savu vecmātes izvēli un lēmumu dzemdēt mājās. Astrīda strādāja ļoti profesionāli, mierīgi un pārliecināti. Viens no iemesliem kāpēc viņu izvēlējos ir lielā pieredze. Un otrs – man bija ļoti svarīgi, lai man un vīram labi saderētu ar izvēlēto speciālistu. Pēc tikšanās mums šaubu nebija – abiem viņa patika. Abas vecmātes mani apčubināja un bija klāt, kad nepieciešams. Deva padomus un atbalstīja. Un aprūpēja mani kā mamma aprūpē savu bērnu. Esmu ļoti pateicīga par šo lielisko pieredzi abām vecmātēm Andai un Astrīdai. Lai gan dzemdības slimnīcā arī bija normālas, es noteikti vēlreiz izvēlētos dzemdēt mājās, ja mums Dievs dos vēl kādu bērniņu. Pēc šī piedzīvojuma es sapratu cik ļoti svarīgi ir ticēt saviem spēkiem, būt pārliecinātai par sevi, neietekmēties no apkārtējiem un ticēt savai intuīcijai.

Dažas dienas pirms dzemdībām nopirku Lindas Rozenbahas grāmatu “Dziedinošas dzemdības”, taču nemaz nepaspēju izlasīt. Bet esmu pārliecināta, ka šī grāmata būs tikpat laba kā pirmā.

Novēlu Jums visām būt pārliecinātām par sevi, stiprām savā lēmumā un lai ko Jūs izlemtu, Jums viss izdosies! :)[:]

Leave a Reply

Powered by WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: